Apē, Vaidavas upes krastos atrodas Vecās un Jaunās Raganu klintis. 

• Raganu klintis ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.
• Dabas pieminekli veido devona smilšakmeņu atsegumi, kas kopumā veido 2 lielas kraujas, 5 atsevišķi avoti un vairākas avotainas vietas, 4 nišas.  
• Atsegumi atrodas Vaidavas kreisā krasta posmā 440m garumā, t. sk. Vecās Raganu klintis dabas pieminekļa austrumu daļā (70m) un Jaunās Raganu klintis – rietumu daļā (84m). 
• Klinšu augstums sasniedz 8 – 10m.
• 1924. gadā Edīte Kurce Raganu klintis ar diviem no tām iztekošajiem avotiņiem ieskaitīja Latvijas kulta vietu sarakstā. Šim viedoklim vēlāk (1977. gadā) pievienojās arī Juris Tālivalds Urtāns.
• Raganu klintis ir populārs tūrisma objekts, bet avoti tiek izmantoti ūdens ņemšanai.
• Pie Raganu klintīm uzstādīti piknika galdi ar soliem, kā arī izveidota ugunskura vieta. Nedaudz tālāk, Vaidavas upes ielokā, atrodas nojume ar galdiem, soliem un ugunskura vietu.
• Pie Raganu klintīm sākas Vaidavas dabas taka, kas ~2km garumā ved gar Vaidavas upes krastiem.

Teika

Vecos laikos Ragankalnā un tā malā mājojušas daudz raganas. Opes pusē stāvā klintī bijis viņu mājoklis labā dziļā klints alā. Tur neviens nedrīkstējis tuvoties, jo, kas tur tuvumā gājis, to tās bez žēlastības esot žņaugušas un apkārt vadājušas un visādi mocījušas un maldinājušas. Pat vientulīgos garām gājējus, ceļeniekus, braucējus tās mierā nelikušas. Apkārtējie iedzīvotāji, to nevarēdami izturēt, lūguši daudz apkārtējos mācītājus, lai nāktu un viņas no turienes izdzītu un tā šo apgabalu no viņām atpestītu. Daudz mācītāji arī nākuši un mēģinājuši viņas izdzīt, bet nevienam nav izdevies. Ik katram raganas savus grēkus atklājušas un priekšā izsaukušas, teikdamas: „kā varot grēcīgs cilvēks šīs izdzīt.”
Reiz taču gadījies mācītājs, kurš savā mūžā tik reiz bij grēkojis, kādā tirgū, izsalcis būdams, bez atļaušanas klenģeri paņemdams. Gan raganas viņam arī šo grēku piemetušas, bet, kad Dievs to jau sen bija piedevis, tad tas, Dieva vārdu piesaukdams un to vietu nosvētīdams, kur raganas sen bija mājojušas, padarīja, ka tām bijis projām no Ragankalna jāiet. Tās visas uz leju pa Vaidavu aizskrējušas, kā Vāraus bērni kliegdami savu vecu dzīvokli atstādamas. Tie drīz sakrituši. Pašas tās dzīvojot pa visu Vaidavu izkaisītas.