Žākļu dižakmens atrodas Vizlas dabas takā, aptuveni 100 metrus no Vizlas upes ietekas Gaujā.

• Žākļu dižakmenim ir vairāki nosaukumi, to mēdz dēvēt arī par Vizlas lielo laukakmeni un Vizlas velnakmeni.
• Savu izmēru dēļ šis akmens tiek uzskatīts par lielāko ziemeļaustrumu Vidzemē. Tas ir 3,4 m augsts, 6 m garš un līdz 3,7 m plats. Tilpums – apmēram 35 kubikmetri. Upes pusē tam nošķēlusies apmēram 6 kubikmetru liela atlūza.
• Vizlas akmens sastāv no pelēka, smalkgraudaina gneisa.
• Akmens balstās uz citiem laukakmeņiem un dolomīta, tāpēc tā neregulārā, šķautņainā forma ir labi redzama, īpaši periodos, kad upē ir zems ūdens līmenis.

Līdz Žākļu dižakmenim var nokļūt pa Vizlas dabas taku.

Par Žākļu dižakmeni stāsta dažādas teikas. Tas nereti sasaistīts ar velna darbošanos, ziedojumu nešanu un pērkonu.

Kāda no teikām vēsta, ka senos laikos Velns sadomājis aizsprostot Vizlas upi. Viņš gribējis uzkrāt ūdeni, lai appludinātu apkārtējās mājas un cilvēkiem nodarītu postu. Tas sācis nest milzīgus akmeņus un mest tos upē, lai izveidotu aizsprostu. Strādājis visu nakti, stiepdams akmeni pēc akmens. Viens no tiem bijis īpaši liels – tas, ko tagad sauc par Žākļu dižakmeni. Kad darbs jau gandrīz bijis pabeigts, pēkšņi sācis aust rīts. No tuvējām mājām atskanējusi gaiļa dziesma. To dzirdot, Velns sabijies, jo viņš var darboties tikai tumsā. Velns pametis savu darbu un metis pēdējo akmeni malā, kur tas palicis līdz pat šai dienai. Tā arī upe palikusi neaizsprostota, bet dižakmens – kā liecība par Velna neveiksmīgo nodomu.

Vēl kāda teika stāsta, ka cilvēki bijuši aizmirsuši Debesu Dievu un uz šī akmens nesuši vienmēr dāvanas Zemes Dievam. Debesu Dievs par to bijis stipri saskaities un gribējis akmeni pavisam iznīcināt. Atsūtījis uz zemi negaisu, kas ar vienu pērkona spērienu ir akmeni sašķēlis divās daļās.

Velns, slēpdamies no Pērkona dusmām, esot iebēdzis akmenī. No šī nostāsta akmens ieguvis nosaukumu Žākļu Velnakmens.