Par Gaujas upi Smiltenes novada teritorijā:

• Garums Smiltenes novadā: 42km
• Robežupe ar Valkas novadu: 3,3km
• Robežupe ar Gulbenes novadu: 3,6km
• Apdzīvotas vietas Gaujas krastos – Līves, Vidaga, Vireši, Gaujiena
• Apskates objekti Gaujas krastos – Sikšņu slēgums, Sikšņu krāces, trošu tiltiņš Vidagā, Randatu klintis un dabas taka, Tilderu lauztuves un dabas taka, Vizlas dabas takas, Gaujienas muiža, Atzeles pilsdrupas, J. Vītola memoriālais muzejs “Anniņas”.
• Smiltenes novadā laivošanai iecienītākais posms ir no Tirziņas ietekas līdz atpūtas vietai “Luikas” vai Gaujienai.

Tirziņas ieteka – Gaujiena, 26km

Maršruts sākas no LVM atpūtas vietas “Garā Gauja”, kurā atrodas lapene, ugunskura vietas, piknika galdi un tualete.

Pirmos 2 kilometrus, līdz Sikšņu slēgumam, Gauja plūst rāmi. Uzreiz aiz slēguma sākas Sikšņu krāces. Lai arī Sikšņu krāces šajā posmā ir lielākās, līdz pat Virešu tiltam krāces ik pa laikam parādās. Pie Vidagas Gaujas krastus savieno gājēju trošu tiltiņš un drīz pēc tā Gaujā redzama Vizlas upes ieteka. Uzreiz aiz atpūtas vietas “Luikas” Gaujas krastos vērojami dolomītu atsegumi un Randatu klintis. Šeit labajā Gaujas krastā atrodas Randatu dabas taka, bet kreisajā – Tilderu dabas taka un senās dolomītu lauztuves. Uzreiz pēc Virešu tilta, kreisajā pusē, slejas Žagatu klintis, kas vērojamas vienīgi no upes. Tālāk krāču vairs nav un Gaujas upe atgūst savu rāmo tecējumu. Ērtākā vieta laivošanas noslēgšanai ir pie Gaujienas egļukalna estrādes. Šeit viegli var izkāpt no laivām un piebraukt ar auto. Atpūtai pieejami piknika galdi un soli.

Maršruts piemērots laivošanai kā lielā ūdens līmenī, tā arī nelielā. Vienīgi ilgstošos sausuma periodos ūdens līmenis vietām ir tik mazs, ka pastāv iespēja uzsēsties uz akmeņiem vai sēkļiem.