SMILTENE UN SMILTENES PAGASTS

---

Trīsžuburu priede

• Priede neparasta ar žuburojumu, tā pāris metru augstumā sazarojas trīs līdzīgos žuburos.

Smiltenes dižkoku parks

• Smiltenes dižkoku parks ir daļa no Vecā parka un tas atrodas Dakteru ielas sākumā, netālu no Tepera ezera promenādes.
• Šeit aug vairāk kā 20 dižpriedes, kuras tuvāk apskatīt var dodoties pastaigā pa parkā ierīkotajiem celiņiem.
• Pavasarī šeit ir īpaši skaisti – zem iespaidīgajiem kokiem uzplaukst krāsainu vizbulīšu paklājs.

Kalnamuižas dižpriede un dabas parks

• Kalnamuižas teritorijā, netālu no ēdnīcas “Kalnamuiža” (bijusī muižas staļļa ēka) un viesnīcas “Kalna Ligzda” aug veimuta priede.
• Tā ir ievērojama ar savu sazarojumu, kas sākas jau pavisam netālu no zemes un garajām skujām, kas priedes izskatu padara īpaši neparastu. 
• Kalnamuižas priede ir daļa no muižas parka, kura pirmsākumi meklējami jau 1910. gadā. 
• Lai saglabātu teritorijas dendroloģiskās vērtības, 2001. gadā Smiltenes muižas parkam piešķīra vietējas nozīmes dabas parka statusu.

Zauskas priede

• Zauskas priede atrodas autoceļa Smiltene – Valmiera malā, aptuveni 5km attālumā no Smiltenes pilsētas.
• Tā līdz 1951. gadam tika uzskatīta par Latvijas dižāko priedi. 
• Nosaukumu tā ieguvusi no tuvumā esošajām mājām.
• Tās stumbra apkārtmērs bija sasniedzis 4,63 m.
• Pēc speciālistu domām, koka vecums bija ap 370 gadu.
• Vēlāk koks nokalta, un 1958. gadā to nozāģēja un sadalīja vairākos gabalos. Šobrīd priedes augšanas vietā apskatāma daļa no tās stumbra. Priedes stumbra šķērsgriezuma ripa apskatāma Latvijas Dabas muzejā un Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.

Nostāsti vēsta, ka senos laikos pie priedes vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus dažādām latvju dievībām, it sevišķi Mārai. Dažādos svētkos un nozīmīgās dienās ļaudis piestājuši pie priedes un tai apkārt sējuši lentu, atstājuši sīknaudu un citas lietas.  Tradīcija apstāties pie priedes ir saglabājusies līdz pat mūsdienām un nereti pie priedes savā kāzu dienā piestāj jaunlaulātie.

Brutuļu dižozols

• Brutuļu dižozols atrodas Brutuļu ciemā, pie tā var piebraukt pa asfaltētu celiņu. Ozolam ir tukšs vidus tik lielā izmērā, ka tajā brīvi var ieiet iekšā.
• Ozola apkārtmērs (1.3m augstumā) sasniedz 5.52m.

 

APE UN APES PAGASTS

---

Dzenīšu dižvītols

• Plašāka informācija un foto galerija pieejama šeit.

Sīkzaru priede 

• Sīkzaru priede aug Apē, uz lauka Parka ielas 2 tuvumā. 
• Tā zarojas tikai 1.8m augstumā, veidojot īpatnēju vainagu, kura zarojums atgādina vēja slotas.
• Speciālisti lēš, ka šī koka vecums varētu būt ap 200 gadu.
• Pēc Gunta Eniņa vērtējuma tā ir mazākā priede Latvijā.
• Savdabīgā izskata un atrašanās vietas dēļ sīkzaru priede tiek dēvēta arī par “vientuļo priedi”.

Dvīņu priedes 

• Dvīņu priedes atrodas blakus Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolai.
• Tās aug aptuveni 1 metra attālumā viena no otras.
• Aptuveni 3 metrus no zemes priedes ir izveidojušas zaru tiltu – vienas priedes zars ieaudzis otras priedes stumbrā. 
• Abu koku stumbrus vēl neparastākus padara vairāki izauguši māzeri.

Kāda teika par Dvīņu priedēm stāsta to,  kādēļ zaru tiltam augšpusē nav mizas. Tas  tādēļ, ka te uzmetas pasēdēt raganiņas, no netālajām „Raganu klintīm” atlaidušās. Tās vēro, ko dara skolasbērni – vai labi uzvedas, vai nav ar slotu jāpamāca.

Vilkaču priede

• Apes vilkaču priede atrodas Vaidavas upes krastā, netālu no Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas.

Par vilkaču priedēm vēsta nostāsti, ka cilvēks var pārvērsties par vilkaci, ja pilnmēness laikā nomet drēbes un kails trīs reizes izlien cauri vilkaču priedes saknēm. Kad vēlas pārvērsties atpakaļ par cilvēku, tad trīs reizes lien caur saknēm pretējā virzienā.  Ja kāds nozog pie vilkaču priedes nomestās drēbes, tad cilvēks, kurš pārvēties par vilkaci, uz mūžu tāds arī paliks.

 

BILSKAS PAGASTS

---

Mēru dižozols

• Mēru dižozols ticis mērīts vairākkārt, un jau vairākus gadu desmitus to pieņemts uzskatīt par kuplākā vainaga īpašnieku visā Baltijā. Tas ir mūsu novada stiprais sargs, vēstures liecinieks un svētības nesējs, kurā simboliski atspoguļojas mūsu ļaužu sīkstais gars, brangās darba spējas, viedums un daiļums.
• Vairāk informācija un foto galerija pieejama šeit.

Kalnaegļu upurozols un akmens

• Kalnaegļu upurozols atrodas netālu no Zeltiņiem, Bilskas pagastā. 
• Ozola vecums varētu būt ap 300 gadu.
• Ozola apkārtmērs 1.3m augstumā sasniedz 5.85m.
• 1994. gadā iekļauts valsts nozīmes arheoloģisko pieminekļu sarakstā kā sena kulta vieta
• Blakus ozolam  atrodas Kalnaegļu upurakmens.

Kalnaegļu upurozols jau 1926. gadā kādā žurnālā ticis minēts kā sena kulta vieta. Nostāsti vēsta, ka ozols reiz dēvēts par “Veco Tēvu” un pie tā ļaudis nesuši ziedus, pareģojuši laika apstākļus un atstājuši ziedojumus.

 

BLOMES PAGASTS

---

Blomes pasaku ozols

• Pasaku ozols atrodas 1,3km attālumā no Blomes centra, autoceļa V232 malā. Ozols ir neliels, bet ar savu pasakaino izskatu tas sveicina katru ceļinieku.
• Vairāk informācija un foto galerija pieejama šeit.

Kāļu ozols

• Kāļu ozols apskatāms dodoties pastaigā pa Nigras taku. Pateicoties augšanas vietai nogāzes malā, tas veido iespaidīgu ainavu.
• Kāļu ozols šobrīd tiek dēvēts par “bez 5 centimetriem dižkoku” – līdz dižkoka statusam tam pietrūkst vien daži centimetri no apkārtmēra.

 

GAUJIENAS PAGASTS

---

Dabas liegums “Gaujienas priedes”

• Tas veidots boreālā meža aizsardzībai, kurā viena no galvenajām pamatvērtībām ir no 150 līdz 180 gadu vecās priežu audzes.
• 51ha platībā atrodamas vairāk kā 50 dižpriedes, 5 rietumu dižtūjas un citi ievērojami koki.
• Vairāk informācija un foto galerija pieejama šeit.

 

LAUNKALNES PAGASTS

---

Kapusila Garais kadiķis

• Tas pavisam draudzīgi sadzīvo ar blakus esošo priedi – pāris metru augstumā kadiķa zari vijas ap priedi. Tā vien šķiet, ka abi koki ir mīļi sapinušies mūžīgā apskāvienā. Kapusila Garais kadiķis tiek uzskatīts par vienu no garākajiem kadiķiem Latvijā, tā garums pārsniedz 12 metrus.
• Vairāk informācija un foto galerija pieejama šeit.

Silvas dendroloģiskais parks

• Silvas dendrārijs ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija 15ha platībā. Parkā aug aptuveni 200 koku un krūmu sugas, vairākām no tām šī ir tālākā augšanas vieta uz ziemeļiem.
• Vairāk informācija un foto galerija pieejama šeit.

 

RAUNAS PAGASTS

---

Raunas Vilkaču priede

• Raunas Vilkaču priede atrodas Rīgas ielas malā, netālu no Brīvības pieminekļa.
• Tā savu nosaukumu ieguvusi pateicoties neparastajām, atsegtajām priedes saknēm.

Mīlestības priedes

• Mīlestības priedes ir īpaša vieta Raunas pārupes daļā, kur skaistā un klusā kalniņā aug vairākas iespaidīgas priedes. Dažas no tām saaugušās kopā, simbolizējot nesaraujamu draudzību un mīlestību.
• Šī vieta raunēniešiem īpaša bijusi vismaz jau kopš 20.gs. 20. – 30. gadiem, kad vietējie mīlnieki šeit nākuši iegriezt sirdis koka mizā, kā īpaši tuvas draudzības zīmi. Kā raksta tā laika avīzes, tad “šīs priedes būs pārspējušas pašas Raunas dzimtsarakstu nodaļu”. Šajos gados no Mīlestības priežu kalniņa pavēries viens no skaistākajiem panorāmas skatiem uz Raunu, kas gan mūsdienās vairs nav saskatāms biezi saaugušo koku dēļ.
• Arī padomju gados tā ir bijusi ļoti iecienīta vieta, kur pāriem doties pirmajā randiņā, lai noslēptos no ziņkārīgiem un nevēlamiem acu skatieniem. Tā bija vieta, kur pabūt divatā Mīlestības priežu ēnā. Citi šeit nāca vienkārši pastaigāties, pabūt pie dabas vai atpūsties. Arī jaunākajai raunēniešu paaudzei Mīlestības priedes nav svešas.
• Mīlestības priedes tautā sauktas arī vienkārši par “mīlenēm”.

 

TRAPENES PAGASTS 

---

Trapenes lapegļu aleja

• Šī ir viena no garākajām lapegļu alejām Latvijā.  Tā no Vidzemes šosejas (Līzespasta) aptuveni 5 km garumā ved uz Bormaņmuižu.
• Vairāk informācija un foto galerija pieejama šeit.

Tinābele un Upurliepa Trapenē

• Tinābele ir vairāk kā 100 gadus veca un savu nosaukumu ieguvusi pateicoties tam, ka senos laikos ļaudis šajā ābelē sējuši lentītes vai dziju un klusībā kaut ko vēlējušies. Stāsta, ka šī vēlēšanās vienmēr piepildījusies.
• Pie Upurliepas kādreiz nesti ziedi mirušajiem, sevišķi veļu laikā.

 

VIREŠU PAGASTS

---