„Ja vācu mācītājiem daudzkārt bija uzskats, ka latvieši ir parasta zemnieku tauta tikai darbam, tad Lange cīnījās par latviešu izglītošanu un dibināja skolas”. 

Jakobs Lange bija sava laika baltvācu mācītājs, tulkotājs un publicists, pirmās vācu – latviešu un latviešu – vācu valodas vārdnīcas izveidotājs. 

• Jakobs Lange ieradies Latvijā 1736. gadā, pēc sešām nedēļām jau sastādījis savu pirmo sprediķi latviski.
• Vēl pēc gada viņš ķeras pie Glika Bībeles tulkojuma rediģēšanas, esot B. Fišera vadītajā Bībeles otrā izdevuma sagatavošanas komisijā.
• 1753. gadā Lange pabeidz „Vidzemmes Ļaužu veccas un jaunas buhschanas Stahstus”, aprakstot arī valodu, izloksnes un pieminot nevajadzīgus aizguvumus no vācu valodas (darbs palicis gan tikai rokrakstā). 
• Langes vācu – latviešu un latviešu – vācu vārdnīcas manuskripts pabeigts 1757. gadā, bet paiet vēl divdesmit gadu, līdz tas par spīti dažādām nelaimēm nonāk pie lasītāja (jo nodega tipogrāfija, kurā vārdnīcu iespieda). 
• Langes vārdnīca ir viens no vecākajiem un svarīgākajiem latviešu mitoloģijas avotiem, no latviešu valodas apraksta nejauši kļūstot par mitoloģijas rokasgrāmatu. 
• Jakobs Lange bija pirmā medicīnas periodiskā izglītojošā izdevuma latviešu valodā “Latviešu Ārste” (vecajā drukā: Latweeschu Ahrste) jeb “Īsa mācība no tām Vājībām un no šās Zemes Zālēm, ar kurām Cilvēkus un Lopus var ārstēt un izzāļot” tulkotājs. Izdevums iznāca ik pēc pāris nedēļām, kopā 25 reizes (1768. – 1769. g.).
• Lange centās tuvināties tai valodai, kādu runāja tautā, tādēļ „Latviešu Ārste” pēc valodas īpatnībām un stila ir viens no savdabīgākajiem veclatviešu rakstu valodas pieminekļiem ar ļoti bagātu leksikas materiālu.
• 1991. gadā Rīgā izdeva grāmatu „Latviešu Ārste”, kurā bija apkopoti raksti no visiem laikraksta numuriem kopā ar plašiem komentāriem, paskaidrojumiem un skaidrojošo vārdnīcu.
• Langem piederējis ievērojams grāmatu krājums (980 vienības). Šīs grāmatas mantojis no sava priekšteča, ģenerālsuperintendenta J. A. Cimmermaņa,  pēc tam tās pārgājušas K. G. Zontāga īpašumā.

Jakoba Langes dzīves gājums

• Jakobs Lange dzimis 1711. gadā Kēnigsbergā, tagadējā Kaļiņingradā, grāmatu tirgotāja ģimenē. 
• 1717.–1726. bijis Kēnigsbergas Frīdriha (Fridericianum) liceja audzēknis.
• 1727.–1731. studējis teoloģiju Kēnigsbergas universitātē.
• 1731. gadā bijis Kēnigsbergas Frīdriha liceja skolotājs un Kēnigsbergas Lietuviešu semināra dalībnieks nolūkā apgūt lietuviešu valodu. Tai pašā gadā pārcēlies uz Dancigu (Gdaņska, Polijā) un Berlīni (Vācijā). 
• 1732. gadā Prūsijas komisāra uzdevumā devies uz Poliju un Lietuvu. 
• 1732.–1736. bijis skolotājs un palīgmācītājs Pēterburgā. 
• 1736.- 1745. g. bijis Ēveles (Latvijā) draudzes mācītājs.
• 1738. gadā piedalās latviešu Bībeles 2. Izdevuma tekstu revīzijā. 
• 1745.- 1771. g. bijis Smiltenes draudzes mācītājs. 
• 1753. gadā, iespējams, sadarbojies ar F. B. Blaufūsu grāmatas “Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu, uzrakstīti 1753” sacerēšanā. 
• 1768.–1769. gadā tulkojis P. Vildes medicīniska satura izdevumu “Latviešu Ārste” (Nr. 1.–25.).
• 1771.- 1777. g. bijis Vidzemes ģenerālsuperintendants. 
• 1772. gadā izdota “Pilnīga latviska vārdnīca”. Šīs vārdnīcas pirmā daļa iekļauta 1777. gadā izdotajā J. Langes vārdnīcā.
• 1777. gadā miris Rīgā, bet apglabāts Smiltenē, Cērtenes kapos.