Ape – vieta, kur sadzīvo kultūra un motoru rūkoņa
No folkloras bagātībām līdz motora dārdiem – Ape ir vieta, kur pagātnes vērtības satiek nākotnes aizrautību. Te katrs stāsts ir dzīvs, katra tradīcija – ar turpinājumu. Ļausim Tev ieskatīties stāstu nelielā daļā!
Izglītības nesējs – Dāvis Ozoliņš
1876. gadā Jaunrozes pagastskolā “Dauškanos” darbu sāka jauns skolotājs – Dāvis Ozoliņš. Viņa vārds ātri kļuva par sinonīmu izcilībai, jo skolotāja amats viņam bija tikai viens no daudzajiem aicinājumiem. Viņš bijaaktīvs folkloras vācējs, kas ar cieņu un mīlestību pierakstīja tautasdziesmas, teikas un stāstus, tādējādi saglabājot tautas mutvārdu mantojumu nākamajām paaudzēm. Viņš dibināja skolas muzeju un bibliotēku, iedvesmoja skolēnus un vietējos iedzīvotājus kultūras dzīvei, veicinot pašdarbības kustību – gan pūtēju orķestra, gan koru, gan teātra kolektīvu izaugsmi.
Dāvis Ozoliņš Apē nostrādāja 32 gadus, un viņa devums novērtēts ar cieņu – Jaunrozes parkā slejas piemiņas akmens, atklāts 1988. gadā. Viņš ir Apes sabiedrības sirdī kā „skolotājs ar lielo burtu” – apgarots, zinošs un iedvesmojošs.
Elīna Zālīte – vārdu un domas meistares pēdas Apē
Apes ielās joprojām jūtama Elīnas Zālītes klātbūtne. Dzejnieces, prozaiķes, dramaturģes un tulkotājas daiļrade 20. gadsimta Latvijā bija spilgta un daudzveidīga. Viņas dzejas krājums “Sila ziedi”, stāstu grāmatas “Sūrais malks” un “Saules zeme Ēģipte”, kā arī romāns “Agrā rūsa” atklāj gan sievietes iekšējo pasauli, gan laikmeta pretrunas. Arī skatuve Zālītei bija tuva – viņas lugas “Bīstamais vecums”, “Maldu Mildas sapņojums” un muzikālā komēdija “Zilo ezeru zemē” priecēja teātra mīļotājus. Zālīte arī tulkoja daudzus nozīmīgus darbus no igauņu, somu un krievu valodas. Nozīmīgāko tulkojumu vidū igauņu tautas eposs “Kalevipoegs”, igauņu rakstnieku Antona Tamsāres un Frīdeberta Tuglasa proza.
Viņas bērnības māja Dzirnavu ielā 24 ir kļuvusi par memoriālo māju, kurā apskatāma piemiņas ekspozīcija “Elīnas Zālītes dzīves un daiļrades ceļš”. Rakstnieces piemiņu godā arī viņas vārdā nosaukta iela, apliecinot, ka šī personība joprojām ir daļa no Apes identitātes. Pie pamatskolas ir viņai veltīts piemineklis (skulpturālais portrets).
Motokross – Apes rūcošais ritms
Bet Ape nav tikai literatūras un vēstures oāze – tā ir arī vieta, kur rūc motors un dzirkstī adrenalīns. 1977. gadā, pateicoties entuziastam Arvīdam Levanam un viņa domubiedriem, tika izveidota mototrase, kas ātri vien kļuva par vienu no ievērojamākajām Latvijā. Tā atrodas Vaidavas ielejas reljefā – dabas radītajā ainavā, kas papildināta ar tramplīniem un citiem izaicinājumiem. Trase ir ne tikai pārskatāma un interesanta skatītājiem, bet arī sarežģīta sportistiem.
Katru gadu Ape dzīvo līdzi “Vaidavas kausam”, kas kļuvis par starptautisku motokrosa tradīciju. Šīs sacensības organizē “Motoklubs Ape”, ko turpina vadīt Arvīda dēls Mairis Levans. Viņš pats ir astoņkārtējs Latvijas čempions motokrosā un vairākkārt pārstāvējis Latviju Nāciju kausā. Apes vārdu pasaules kartē nes arī Matīss Karro, junioru pasaules čempions, deviņkārtējs Latvijas čempions un starptautisku sacensību uzvarētājs.
Motosports Apē ir nevis hobijs, bet dzīvesveids – pārmantots, rūpīgi kopts un katru pavasari modināts kopā ar motociklu rūkoņu un benzīna smaržu, kas piepilda garāžas, ielas un sirdis.
Ļoti ceram, ka ļāvām Tev ieskatīties mūsu pilsētas kādā no šķautnēm, kurā cilvēki ne tikai dzīvo, bet arī rada, iedvesmo un paliek atmiņā.