“1895. gadā Latvijas mazpilsētiņā Smiltenē ieradās kāds jauneklis. Jau pavisam drīz ļaudis par šo notikumu sāka mēļot – viņš noteikti esot spiegs, kas aizraujas ar alkoholu un azartspēlēm.

Citi ļaudis uzskatīja, ka viņš esot izbēdzis noziedznieks. Varbūt bagāts princis? Protams, ka vairums versiju nebija patiesas, izņemot vien to, ka viņš patiešām bija princis, senās vācbaltiešu Līvenu dzimtas pēctecis.

Viņa vārds bija Pauls Līvens, un viņš Sanktpēterburgas Politehniskajā institūtā bija apguvis inženiera profesiju. Smiltenē viņš bija apmeties uz pastāvīgu dzīvi un ievācies pilsētas muižā, kuru viņam bija uzdāvinājusi māte. Tomēr viņš nebija šeit ieradies, lai slēptos vai baudītu atpūtu. Viņam bija kāds mērķis.

Vispirms viņš savu muižas zemi sadalīja atsevišķos zemes gabalos un iznomāja pilsētas iedzīvotājiem. Pēc tam uzcēla slimnīcu, patversmi trūkumcietējiem, kā arī kokzāģētavu un dzelzceļu, bet pats galvenais — viņš uzbūvēja Baltijas valstīs pirmo hidroelektrostaciju, kas ļāva ūdeni pārvērst elektroenerģijā.

Pateicoties šīm investīcijām, mazā pilsētiņa ļoti strauji attīstījās. Taču, lai arī smiltenieši ļoti novērtēja pilsētas ekonomisko izaugsmi, izglītības iespējas un veselības aprūpi, Paulam Līvenam šķita, ka kaut kā vēl joprojām trūkst. Kādu dienu viņš atskārta, kas tas ir.

Smilteniešiem pietrūka atpūtas un izklaides iespēju! Viņi vēlējās kopā atpūsties un labi pavadīt laiku, un, kā sprieda princis Pauls, kas gan vēl varētu palīdzēt vairot cilvēku kopā būšanas prieku, ja ne izcils alus?

Paulam patika, ka viņa darbi runāja skaļāk par vārdiem, tāpēc viņš pilsētā izveidoja alus brūzi, kas drīz vien iemantoja slavu kā izsmalcināta alus darītava. Līdz ar elektroenerģiju un labklājību, viņš pilsētniekiem bija dāvājis arī prieku. Alus darītava bija kļuvusi par prieka darītavu.

Šobrīd, tajā pašā vietā, kur pirms vairāk nekā 100 gadiem tika dibināta alus darītava, ir iekārtota mūsu viesnīca. Tā atrodas brīnišķīgā senatnīgā parka teritorijā pie Abula upes, kur mēs turpinām strādāt ar tādu pašu rūpību un entuziasmu kā savulaik princis Pauls Līvens. Mēs savā viesnīcā un restorānā laipni uzņemam un izmitinām gan tuvus un tālus viesus, gan tūristus un vietējos iedzīvotājus, kas vēlas izbaudīt īpašu servisu vietā ar vēsturisku auru.

Tradīcija, kas turpinās – prieka darītava jau kopš 1895. gada.”

Pasākumiem pieejamas 5 telpas:

• • Pagrabs līdz 40 pers.;
  • Semināru telpa līdz 60 pers.;
  • Restorāna telpa līdz 25 pers.;
  • Terase līdz 25 pers.;
  • Mazā zāle līdz 15 pers..