Mūsdienās Baznīckalns Gaujienā ir iecienīta skatu vieta visos gadalaikos, īpaši rudenī, jo šeit paveras skaista ainava uz Gaujas ieleju, tiltu, ganībām upes krastos un plašajām pļavām. Gadsimtiem ejot, Baznīckalnā bijušas piecas baznīcas, tās visas karos nopostītas un katra celta no jauna.

Par baznīcu vēsturi Baznīckalnā Gaujienā

• Luterāņu baznīca Gaujienas vēstures avotos minēta jau 17.gs. sākumā. 1613.g. minēta koka baznīca, bet nedaudz vēlāk, 1631. gadā, arī mācītājmuiža. 
• 1627. gadā pirmā koka baznīca tika nopostīta. 
• 1699. gadā no jauna uzcelta otrā koka baznīca, bet 1702. gadā krievu karaspēks to nodedzinājis. 
• 1727.g. iesvētīta trešā koka baznīca, kas kalpojusi līdz 1781. gadam, kad uzcelta ceturtā koka baznīca. 
• 1892. gadā pabeigta būvēt un iesvētīta mūra baznīca neogotikas stilā. Tās  arhitekts bija Jānis Brauns. 10 baznīcas logus rotāja vitrāžas, altārglezna bija veidota divdaļīga ar Rafaēla un da Vinči gleznu kopijām. Baznīcā skanēja Frankfurtē būvētas ērģeles ar 14 balsīm. 1944. gadā baznīcu vācu armija uzspridzināja. Šī mūra baznīca pēc izskata atgādinājusi Velēnas baznīcu, kas saglabājusies līdz mūsdienām. 
• Reiz ir bijis plāns uzcelt jaunu baznīcu, taču būvniecība apstājusies. Tagad Baznīckalnā atrodas nepabeigti baznīcas pamati, kas ikvienam atgādina par Gaujienas baznīcu skarbo likteni.