Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes kapsētas visaugstākajā vietā – Bērensa kapličā apgalbāts Gotlībs Bērenss. Turpat apglabāta arī viņa sieva Antonija Bērensa, kas mirusi 1870. gadā 42 gadu vecumā. Kapliča celta 1896. gadā pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta (metiem). Tās iekšpusi rotā marmora Kristus tēls, kuru pēc dāņu tēlnieka Bertela Torvaldsena Kristus statujas parauga veidojis igauņu tēlnieks Augusts Ludvigs Veicenbergs. 

Kapliča atrodas pašvaldības īpašumā un ir valsts nozīmes kultūras piemineklis

Par Gotlību Bērensu:

• Gotlībs Bērenss (Gottlieb Behrens) bija Bānūžu muižas īpašnieks, Smiltenes draudzes tiesnesis. Bērensam bijusi ievērojama loma Smiltenes draudzes dzīvē.
• 1872. gadā par godu Smiltenes baznīcas 500 gadu jubilejai Bērenss dāvāja baznīcai lielu sudraba dievgalda biķeri ar paplāti. Ievērojams notikums draudzes dzīvē bija 1890. gadā iegādātās 20 reģistru ērģeles, kuras izmaksājušas 3400 rubļu. No šīs summas 2000 rubļu dāvājis Gotlībs Bērenss. G. Bērens dāvājis draudzei 3000 rubļu lielu kapitālu, kura gadskārtējie procenti izlietojami par labu meiteņu skolai pie Smiltenes draudzes.
• Traģisks stāsts saistīts ar Bērensa nāves apstākļiem. 1892. gada 18. augusta naktī laupītāji ielauzās Bānūžu muižā un nogalināja 73 gadus veco vientuļo atraitni Gotlību Bērensu. Laupītāju guvums bija neliels, jo tie nav tikuši klāt Bērensa istabā iemūrētajam dzelzs naudas skapim, turklāt lielu daļu savu līdzekļu Bērenss bija novēlējis labdarīgiem nolūkiem: draudzes nespējnieku patversmes un pilsētas kapsētas baznīcas (kapličas) būvei (1895), bet daļu arī kapličas izbūvei virs viņa paša atdusas vietas.