Muzeja pirmsākumi saistāmi ar Drustu skolas literatūras skolotāja un vēsturnieka Jāņa Arāja darbu 20. gadsimta 70. – 80. gados, pētot Drustu skolas vēsturi. Drustu muzeja mājvieta ir Drustu Tautas nams Drustos, Palsas ielā 11 – ēkā ar 100 gadu senu vēsturi.

Muzeja trīs pastāvīgajās ekspozīcijās apmeklētāji var:

• aplūkot Drustu pagasta vēsturisko mantojumu – dažādus senus amatu rīkus un sadzīves priekšmetus;
• iepazīt slavenu drustēniešu dzīvesstāstus;
• izpētīt Drustu skolas vēsturi un Drustu muižu vēsturi;
• iepazīt ievērojamo vācbaltiešu Hāgemeisteru dzimtas stāstus un likteņus 18. un 19. gadsimta notikumos.

Muzejā ir iespējams pieteikt ekskursijas gan muzeja ekspozīciju stāstiem, gan atsevišķi Drustu apkārtnei.

Muzeja cenrādis pieejams šeit.

Drusti un apkārtne

Drustu apkārtnes gleznainā ainava valdzinājusi ļaudis jau daudzu gadsimtu garumā. Pirmās liecības par apdzīvotību stāsta, ka Drustu teritorija ir bijusi apdzīvota jau 2. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Dūķu un Auļukalna ezerā ir atrastas liecības ezerpilīm jeb ezermītnēm, bet atradum senkapos apliecina, ka šeit 3.–4. gadsimtā dzīvojušas Baltijas somu ciltis un 8.–11. gadsimtā – seno latgaļu ciltis.

Drustu nosaukums rakstītajos avotos pirmoreiz ir minēts 1262. gadā, kad tagadējo Drustu pagasta un Dzērbenes pagasta teritorija bija iekļauta Rīgas arhibīskapijas Raunas novadā.

Vēlāko Drustu vēsturi veidojušas dažādas politiskās varas un Drustu apkārtnes muižas kā saimnieciskas struktūras – Vecdrustu un Jaundrustu  muiža, Auļukalna muiža, Gatartas muiža un Briņģu muiža.

Saimniecisku un garīgu sabiedrības pacēlumu Drusti piedzīvo 19. un 20. gs. mijā, kā arī Latvijas valsts neatkarības laikos 20. gadsimta 20. un 30. gados, bet Otrais pasaules karš un tam līdzi nākošā uzvarētāju ideoloģija uz 50 gadiem mainīja Drustu apkārtnes un cilvēku likteņus. Atmodas periodā 20. gadsimta 80. gadu beigās drustēnieši bija vieni no aktīvākajiem cīnītājiem par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu, bet atjaunotās Latvijas valsts neatkarības gadi iezīmējās ar gleznainās apkārtnes īpašo vietu izcēlumu, kā arī skolas un kultūras aktivitātēm pagastā un tuvējā apkārtnē.

Drustu Tautas nams

Drustu Tautas nama vēsture aizsākusies pirms 100 gadiem, kad tālajos pagājušā gadsimta divdesmitajos gados Drustu pagasta sabiedrība bijusi aktīva, kultūru un izglītojošo aktivitāšu mīloša. Te darbojusies Drustu Viesīgā biedrība, kas 1924. gadā no Valsts zemes fonda nopirka veco muižas krogu un pārbūvēja to par Viesīgās biedrības namu. Tas bijis iespējams, izmantojot ieņēmumus no rīkotajiem pašdarbības vakariem. Jau 1925. gadā Drustu sabiedrība tika pie ēkas ar plašu skatuvi un zāli 500 skatītājiem, un 100 gadu te ir dejots, dziedāts, spēlēta mūzika un teātris, ballēts un sanākts kopā pagastam nozīmīgos notikumos.

Šobrīd Drustu Tautas nams ir mājvieta ne tikai pasākumiem, bet arī Drustu pagasta pārvaldei, Drustu muzejam un Drustu bibliotēkai.