Par Gaujienas muižas ansambli

• Pēc 1702. gada Gaujiena ir Krievijas pakļautībā. Muižu redukcijas laikā īpašumi tiek konfiscēti, viss pieder valstij.
• 1745. gadā viss Gaujienas komplekss tiek uzdāvināts Šlezvigas Holšteinas galma maršalam baronam Bernhardam Reinholdam fon Delvigam. 
• Baronam Delvigam bija četri dēli, ļoti enerģiski un apdāvināti cilvēki, bet augstākā mērā ķerti un izšķērdīgi. 1780. gadā mirst vecais maršals, un īpašumus sadala trīs dēli, jo vecākais dēls Tūrs Karls ir devies uz Krieviju dienestā. 
• 1818. gadā Gaujienas muižu iegūst īpašumā Ādolfs fon Vulfs.
• Ap 1830. gadu uzcēla muižkunga māju, 1838. gadā uzbūvēja muižas ļaužu dzīvokļu un saimniecības ēku ar uzbrauktuvi otrajā stāvā. Ēkas dienvidu gals tika piemērots 1886. gadā. Vulfa nodibinātās Gaujienas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vajadzībām.
• 1850.g. uzcelta jaunā pils ar 52 telpām klasicisma stilā – ar kolonnām, ar zelmeņiem un pilastriem greznotas sienas, ar griestu gleznojumiem un parketa grīdām. Pils parādes durvju kāpnes apsargā 2 gulošas lauvas. 
• Pils celtniecību pabeidza barons Jūliuss fon Vulfs, kas bijis apveltīts ar lielu humoru. Atzeli jeb Gaujienu viņš uzskatīja par Eiropas centru, tādēļ tuvāko zemnieku mājas tika nosauktas Eiropas lielāko pilsētu vārdos – Berlīne, Londona, Visbādene, Parīze u.c.
• 1872. gada 7. septembrī kapličā (tikko uzceltā un iesvētītā) apglabāja Visbādenē nošautā Gaujienas īpašnieka Jūliusa fon Vulfa iebalzamētās mirstīgās atliekas. Kapliču uzbūvēja Jūliusa sieva Šarlote fon Vulfa. Kapličā vēlāk ir apglabāti arī citi Vulfu ģimenes pārstāvji
• Muižas apbūves ansamblī ietilpst arī alus brūzis, aldara māja, dārznieka māja, siltumnīca, ledus pagrabs, staļļi un staļmeistara – kučiera māja.
• Gaujienā, Gaujas labajā krastā, ir daudz avotu, bet visievērojamākais ir pie “Anniņām” (bijušās muižas aldara mājas). Vecie gaujienieši stāsta, ka šis avots bijis senlatviešu svētavots. Barons Juliuss Vulfs ap 1850. gadu avotu iebūvējis no dolomīta akmeņiem īpašā telpā un vietā no kuras iztek avots iemūrējis lauvas galvu ar atvērtu muti caur kuru izplūst ūdens. Tāpēc šo senlatviešu svētavotu kopš 1850. gada sauc par “Lauvasmuti”. Avota ūdens ir ļoti dzidrs, tīrs un garšīgs. Gaujienieši jau daudzus gadsimtus dzer šī avota veselīgo ūdeni un tas viņiem ir devis spēku, veselību, gudrību un iedvesmu cēliem darbiem.
• 1918. gadā, līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, baronu fon Vulfu dzimta atstāja Gaujienu un devās uz Vāciju.
• Šobrīd muiža ir Smiltenes novada pašvaldības īpašumā un netiek intensīvi apdzīvota.