Jāņukalns ir viens no Smiltenes pakalniem, kas atveidots arī pilsētas ģerbonī. Mūsdienās to sauc par Jāņukalnu, bet agrāk dēvēja par Jāņa parku.

• 1910.gadā toreizējais Smiltenes muižas īpašnieks firsts Pauls Līvens šo zemes gabalu nodeva Smiltenes Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai uz visiem laikiem beztermiņa lietošanā. Tā dabiskajā iedobē tika izveidota brīvdabas estrāde, kurā pulcējas Smiltenes iedzīvotāji un viesi dažādās svinību reizēs. Teritoriju apkārt rotāja glīta koka sēta ar 2 koka būdiņām, kurās bija kase, koka ieejas vārti, kas allaž tika rotāti bērzu meijām. 
• Līvens bija noteicis, ka ugunsdzēsējiem līdz 1914. gadam jāuzceļ ēka, kura kalpotu visai pilsētas sabiedrībai. Šeit jāierīko parks ar spēļu laukumiem, velodromu un muzikāliem paviljoniem, lai dotu iespēju skolniekiem un jauniem ļaudīm šeit pavadīt brīvo laiku lietderīgās nodarbībās svaigā gaisā, novērstu jauniešus no stiprā dzēriena lietošanas, radītu viņos interesi par sportu, attīstītu jaunatnē fizisko spēku un veiklību. Diemžēl šo ieceri īstenot neizdevās. 
• Parkā bija aizliegts noturēt jebkādas politiska rakstura sanāksmes vai ļaužu sapulces, teritorijā nedrīkstēja lietot stipros dzērienus un izcirst pieaugušos kokus.
• 20. gadsimta pirmajā pusē aiz estrādes, kalna galā atradās ēka ar lielu vasaras zāli, bufeti un citām telpām, kas 1999. gada ziemā nodega un vairs netika atjaunota. 
• 2025. gadā Jāņukalna estrāde, pateicoties vietējo iedzīvotāju kopā sanākšanai, brīvprātīgajam darbam un ziedojumiem, tika atjaunota.

Vasaras sezonā estrādē notiek brīvdabas teātra izrādes, koncerti, balles. Kā tradīcija ieviests svētku gājiens no pilsētas centra uz estrādi gan Smiltenes pilsētas svētkos, gan estrādes sezonas atklāšanā. Uz estrādi līdzi gājienam plūst ļaudis un pilsētā valda svētku atmosfēra. Nereti šeit notiek arī tirdziņi un sportiskas aktivitātes.

2025. gadā Jāņukalna estrāde, pateicoties vietējo iedzīvotāju kopā sanākšanai, brīvprātīgajam darbam un ziedojumiem, tika atjaunota.