Žākļu dižakmens

Žākļu dižakmens atrodas Vizlas dabas takā, aptuveni 100 metrus no Vizlas upes ietekas Gaujā.

• Žākļu dižakmenim ir vairāki nosaukumi, to mēdz dēvēt arī par Vizlas lielo laukakmeni un Vizlas velnakmeni.
• Savu izmēru dēļ šis akmens tiek uzskatīts par lielāko ziemeļaustrumu Vidzemē. Tas ir 3,4 m augsts, 6 m garš un līdz 3,7 m plats. Tilpums – apmēram 35 kubikmetri. Upes pusē tam nošķēlusies apmēram 6 kubikmetru liela atlūza.
• Vizlas akmens sastāv no pelēka, smalkgraudaina gneisa.
• Akmens balstās uz citiem laukakmeņiem un dolomīta, tāpēc tā neregulārā, šķautņainā forma ir labi redzama, īpaši periodos, kad upē ir zems ūdens līmenis.

Par Žākļu dižakmeni stāsta vairākas teikas.

---

Strautmaļu akmens

Strautmaļu akmens atrodas Launkalnes pagastā, Ruņģu strauta krastā. Sākotnēji tas atradies tālāk tīrumā un Ruņģu strauta krastā nogādāts pēc tīrumu meliorācijas.

• Tā garums – apmēram 1,9 metri, platums – apmēram 1,7 un augstums – apmēram 2,0 metri.
• Akmens sānā ir iekalts gada skaitlis „1841”, bet zem tā redzamas vēl dažas neskaidras zīmes.
• Akmens nozīme nav izpētīta, taču pastāv iespēja, ka tas ir 19. gadsimta robežakmens. Iekaltais „1841” varētu būt saistīts ar tā uzstādīšanu vai kādu robežas noteikšanas notikumu, tomēr tas ir pieņēmums, nevis pierādīts fakts.
• Strautmaļu akmens atrodas vēsturiski interesantā vietā. Ruņģu strauta pretējā krastā, Pāvulkalnā, atradusies viduslaiku kapsēta, kas bijusi daļēji nopostīta un arī arheoloģiski pētīta. Starp Strautmaļu akmeni un Pāvulkalnu, pēc vietējo iedzīvotāju stāstītā, kādreiz atradusies maza baznīciņa.

---

Mīlakšu krustakmens

Mīlakšu krustakmens atrodas apdzīvotā vietā “Mīlakšas”, netālu no mājām “Vecmīlakšas”.

• Mīlakšu krustakmens ir apmēram 1,4 m augsta sarkanīga granīta stēla ar deviņiem iekaltiem krustiem, kas, iespējams, saistāms ar Livonijas laikmeta tradīcijām un senām apbedījumu vietām. Akmens ir pārvietots, tā sākotnējā vieta nav zināma, un tā precīzā nozīme nav noskaidrota.
• Avotos ir atrodami pierakstīti 19. gadsimta nostāsti par ziedošanu pie akmeņiem Mīlakšu apkārtnē. 1838. gadā Drustu muižas īpašnieks Heinrihs Hāgemeisters rakstījis, ka senāk Mīlakšās bijis akmens, pie kura upurēts. Tiesa esot likusi šo akmeni sadauzīt, taču nav zināms, vai tas patiešām izdarīts. Savukārt 19. gadsimta beigās J. Upītis aprakstīja akmeni pie „Kalna Mīlakšām”, kuram blakus audzis paeglis. Pie šī akmens cilvēki esot nesuši ēdienu kā ziedojumu. Nostāstā pat teikts, ka reiz kāds cilvēks ziedojumu apēdis, pēc kā šī tradīcija pārtraukta.

---

Krustakmens pie Palsas upes

Krustakmens atrodas Variņu pagasta ziemeļu daļā, Palsas upes krastā.

• Tā atrašanās vieta ir saistīta ar vēsturisko vietvārdu “Krustakmens”, kas saglabājies arī mūsdienu ceļu nekustamo īpašumu un apdzīvotas vietas nosaukumos.
• Pie šī akmens agrāk satikušās Rankas, Jaunpiebalgas, Jaundrustu, Drustu un Gatartas muižas robežas, bet šobrīd satiekas 3 pagasti – Variņu, Drustu un Rankas.
• Akmens ir apaudzis ar sūnām, bet krusts akmens augšpusē ir labi saskatāms.

---

Robežakmens vecā Smiltene – Mēri ceļa malā

• Tā galvenā funkcija bija iezīmēt zemes īpašumu robežu starp divām muižām – Jaunbilskas un Smiltenes. Tā atrašanās pie senā Smiltenes – Mēru ceļa ir arī ir atzīmēšanas vērta — senie ceļi bieži bija nozīmīgi orientieri robežu ierīkošanā.
• Uz akmens redzama daļēji noslēgta krusta veida robežzīme un gadskaitlis 1776.
• Apmēram kilometru tālāk, Zeltiņu virzienā, tika atrasts vēl viens, iespējams, tās pašas robežas akmens.

---

Kalnaegļu akmens

Kalnaegļu akmens atrodas Bilskas pagastā, netālu no Sūča ezera.

• Akmens ir interesants ne tikai kā akmens, bet galvenokārt kā daļa no senas kulta vietas.
• Tam blakus aug iespaidīgais Kalnaegļu upurozols. Ozols ir aptuveni 300 gadus vecs, un tā stumbra apkārtmērs 1,3 m augstumā sasniedz ap 5,85.
• Šajā kulta vietā agrāk nesa ziedojumus un pareģoja laiku.

---

Pārkalņu naudas akmens

• Pārkalņu naudas akmens (saukts arī par Zelta akmeni) atrodas Launkalnes pagastā, netālu no ciema Zeltiņi.
• Virs zemes ir tikai akmens virsējā daļa, apmēram 25 kvadrātmetri. Tā tilpumu ir grūti noteikt, jo akmens nav atrakts, bet tas varētu būt viens no lielākajiem dižakmeņiem Latvijā.
• Akmens ir iekļauts aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā.
• Par akmeni pierakstītas teikas. Apslēptās mantas tīkotāji ir izrakņājuši akmens apkārtni, cerot atrast apslēpto naudu.

---

Robežakmeņi Raunā

Raunā un tās apkārtnē zināms neparasti liels skaits dažādu laikmetu robežakmeņu.

Visinteresantākā ir grupa ar iekaltiem kārtas numuriem. Līdz šim Raunas apkārtnē ir identificēti vismaz:

Nr. 3 — pie Mīlestības priežu kalniņa;
Nr. 4 — Mīlestības priežu un Jaunatnes ielas apkārtnē;
Nr. 5 — netālu no Nr. 4;
Nr. 12 — pie Raunas upes, zem Valmieras ielas tilta. Šis akmens vairs nav pilnīgi savā sākotnējā vietā. 2017. gadā, pārbūvējot Raunas tiltu, tas tika nedaudz pārvietots;
Nr. 28 — Cēsu ielas malā, pie taciņas uz Alejas ielu. Uz akmens virsmas ir iekalta muižu laiku robežzīme un skaitlis 28. Tieši šis numurs arī deva pētniekiem pavedienu par visas sistēmas iespējamo lielumu.

Šie akmeņi, iespējams, iezīmēja Baižkalna muižas robežu. Ļoti interesanti ir tas, ka senā muižas robeža gājusi cauri mūsdienu Raunas centra teritorijai. Tas nozīmē, ka vietas, kurās šodien atrodas ielas, mājas un sabiedriskās ēkas, kādreiz atradās divu muižu zemju robežas — Raunas un Baižkalna. Precīzs akmeņu datējums nav droši noteikts, taču Raunas muzejs tos piesardzīgi attiecina uz 17.–18. gadsimtu. Tātad tie varētu būt saglabājuši liecības par laiku, kad muižu zemju robežas tika rūpīgi uzmērītas un nostiprinātas dabā.

Jaunāki robežakmeņi Raunā

Raunā dokumentēti arī vairāki 19.–20. gadsimta robežakmeņi, kas iezīmējuši atsevišķu vecsaimniecību un zemesgabalu robežas. Īpaši neparasts ir robežakmens Raunas upē pie Raunas Staburaga. Tā virszemes daļa ir aptuveni 60 × 50 × 25 cm, un augšpusē ir rūpīgi iekalta apmēram 15 × 15 cm liela krustveida robežzīme. Pētnieki to, salīdzinot ar līdzīgiem Brīvzemnieku apkārtnes akmeņiem, piesardzīgi datē ar 20. gadsimta 20. gadiem. Šis ir ļoti neparasts gadījums, jo robežakmens atrodas upes gultnē. Pētnieki uzskata, ka tāds novietojums Latvijas robežakmeņiem nav tipisks.