Randātu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, netālu no Virešu tilta. Kopš Daugavas ielejas appludināšanas tās ir Latvijas augstākās dolomīta klintis (26 metri). 

• Tās ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.
• Dabas piemineklis ietver dolomītu atsegumu joslas Gaujas labajā krastā, tai skaitā arī Randātu klintis un kreisajā krastā – Tilderu krauju.
• Randātu klinšu un Tilderu kraujas atsegumi izvietojušies aptuveni 550 metru kopgarumā abos Gaujas krastos.
• Randātu klinšu atsegumi ir ievērojami augstāki un ainaviski krāšņāki.
• No mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem var novērot dolomītu nogruvumus Randātu klintīs, kā arī nelielos apjomos – upes sānu eroziju.

Apkārt Randātu klintīm izveidota Randātu dabas taka ar norādēm un stendiem, kur lasāma informācija par šeit esošajām dabas vērtībām.

Par Randātu klintīm ir pierakstītas vairākas teikas un nostāsti. 

Senatnē Randātu un pretējā krasta klintis tikušas uzskatītas par maģisku vietu — “Gaujas vārtiem”. Ļaudis ticēja, ka šī ir robežvieta starp “savējo” un “svešo” pasauli. Plostnieki, kas vadījuši baļķus pa Gauju, šajā vietā bijuši īpaši piesardzīgi. Viņi ticēja, ka Randātu klintīs dzīvo atbalss gari, kas mēdz izsaukt plostnieku vārdus, lai tos samulsinātu un uzdzītu plostus uz akmeņainajām krācēm.

Kāda leģenda vēsta arī par “Vārava dzelmi”.

Pie klintīm Gaujā esot ļoti dziļa vieta, ko dēvē par dzelmi. Vietējie stāstījuši, ka tur mīt ūdens gari vai “ūdensvīrs”, kurš reizēm iznākot krastā un sēžot uz dolomīta radzēm un sauļojoties. Tāpat klīda runas, ka dzelme ir tik dziļa, ka tai nav dibena un tā savienojas ar citām pazemes upēm.