Baznīcas pirmsākumi datējami ar 14.gs. Laika gaitā tā piedzīvojusi vairākus postījumus un pārbūves darbus.

1577. gadā krievu karaspēks ieņēma Raunu un izpostīja arī baznīcu. Zviedru – poļu kara laikā, atjaunotā baznīca, atkal tika izpostīta.

Vēstures liecības vēsta, ka 1613. gadā (17.gs.) baznīca ir bijusi bez jumta, bet 1724. gadā (18.gs.) tā minēta kā sabrukusi.

17. gadsimta otrajā pusē šeit kalpoja viens no pirmajiem akadēmiski izglītotajiem mācītājiem – Jānis Reiters – izdeva Tēvreizi 40 valodās, kā arī iesāka tulkot Bībeli latviešu valodā.

Pie baznīcas ir plāksne, kas piemin brāļu draudzes locekļus jeb hernhūtiešus, kas Raunā popularitāti guva 18. gs. pirmajā pusē. Hernhūtiešu darbībai bija būtiska ietekme uz zemnieku garīgās kultūras un domāšanas attīstību.

No 1897. gada līdz 1918. gadam Raunas mācītājs bija Ādams Jende – pazīstams kā nelielu pētījumu un mācību grāmatiņu autors.

Pēdējie pārbūves darbi tika veikti 1937. gadā, arhitekta Paula Kundziņa vadībā. Šo remontdarbu laikā baznīcas fasādē tika atsegti seni plienakmeņu ciļņi – “Kristus pie krusta” (13. – 14. gs. virs dienvidu ieejas) un “Ādams un Ieva” (16.gs. virs torņa ieejas), kas ir unikāli Latvijas mākslas vēstures pieminekļi. Baznīcas altāra daļā tika atrakts tipisks 17.gadsimta memoriālās akmens tēlniecības paraugs – pirmā luterāņu mācītāja Georga Grāves kapakmens ar 5 medaljoniem un uzrakstiem. Pārbūvējot baznīcu, altārdaļa tika netradicionāli pārvietota uz celtnes dienvidu daļu. Dienvidu – ziemeļu virziens kļuva par dominējošo, jo, izlaužot ziemeļu sienu, izveidoja altāra apsīdu.

Baznīcā pie sienas atrodas piemiņas plāksnes Raunas draudzes locekļiem, kuri krituši Pirmajā pasaules karā un Raunas atbrīvošanas cīņās.

Šobrīd Raunas Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs ir Edijs Kalniņš. Iepriekš piesakoties, mācītājs jūs izvedīs 30 min garā ekskursijā pa dievnamu un pastāstīs par tā vēsturi un dzīvi mūsdienās.

Plašāka informācija par objektu pieejama Raunas tūrisma audiogida mājaslapā: pils.rauna.lv