Pilskalns ir viena no vissenākajām vēstures liecībām Gaujienā. 

Aptuveni pirms 1000 gadiem šeit apmetās pirmie Gaujienas apvidus iedzīvotāji. Senāk ziemeļaustrumu daļa Latvijā bijusi sadalīta divos valstiskos veidojumos – Tālavā un Atzelē. Gaujienas apkārtnē dzīvoja latgaļi, nedaudz igauņi un lībieši. Senlatvieši savas pilis būvēja pēc iespējas grūti pieejamās vietās, ar stāvām nogāzēm.

• Atzeles vārds pirmo reizi minēts 1111. gadā Novgorodas Laika grāmatā, aprakstot kņaza Mstislava karagājienu uz Atzeli, no kura viņš atgriezies ar bagātīgu laupījumu. 
• 1224. gada pavasarī pēc aplenkuma un uzbrukumiem vācu karaspēks latviešu koka pili ieņēma un nodedzināja. Vāciešu karaspēkā bijuši daudz bruņinieku un arī ticības sludinātāju. Iekarotās zemes viņi sadalījuši savā starpā un Atzele nokļuvusi zobenbrāļu rokās. 
• 1236. gadā vācu bruņinieki sāka savas pils celtniecību vecajā senlatviešu pils vietā. 
• Senlatvieši cēla guļbūves pilis no baļķiem. Apkārt pilij bija liela siena (valnis) kura sastāvēja no vertikāli novietotiem baļķiem. Krustneši savas pilis cēla no mūra, parasti no laukakmeņiem. Gaujienā tik daudz laukakmeņu nebija, toties tuvu zemes virskārtai atradās dolomīta slāņi. Lai uzceltu pili, vācu bruņinieki ar varu dzina latviešus darbā. Vienu grupu norīkoja dolomīta laušanai, un citi veda dolomītu uz pilskalnu. Visapkārt pilskalnam uzcēla augstu, 1,5m biezu mūra sienu. Daudzi amatnieki bija atvesti no Vācijas, lai uzraudzītu darbus. 
• Pils nocietinājuma mūrī bija iebūvētas speciālas istabas, kurās visu diennakti dežurēja uzraugs, kurš skatījās vai kāds neuzbrūk.
• 1558. gadā, Livonijas kara laikā, Gaujienas pili krievi nopostīja. Livonijas karā iejaucās Polija un Zviedrija, līdz Polija uzvarēja un Krievijai bija jāatkāpjas. 
• No 1582.-1600. gadam, kad valdīja kņazu Osobļinsku dzimta, sagrautā pils tika atjaunota.
• 1625. gadā karā uzvarēja zviedri un Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs uzdāvināja Gaujienas muižu savam reihsmaršalam Akselam Banēram, kurš savukārt atstāja to savai meitai.
• 1700. gadā sākās Ziemeļu karš, kurā atkal uzvarēja krievi. Krievijas cars Pēteris І šeit ieradās 1702. gadā un viņa karavadonis Šeremetjevs nopostīja pili tā, ka to atjaunot vairs nebija iespējams.